Latvijas kultūras kanons

Latvijas kultūras kanons

Latvijas kultūras kanons

Latvijas kultūras kanons ir Latvijas Kultūras ministrijas izveidots apkopojums, kas ietver ievērojamākās un izcilākās Latvijas kultūras vērtības. Kultūras kanons ietver kultūras vērtības, kas iedalītas septiņās kultūras nozarēs – tautas tradīcijas, vizuālā māksla, skatuves māksla, mūzika, literatūra, arhitektūra un dizains, kā arī kino.

Kultūras kanona izstrāde tika uzsākta jau 2007. gadā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktores – Māras Lāces – vadībā. Lai atlasītu Latvijas kultūras vērtības katrā kultūras nozarē, tika piesaistīta atsevišķa darba grupa, ko veidoja katras kultūras nozares speciālisti. Pašlaik Latvijas kultūras kanons iekļauj 99 Latvijas kultūras vērtības, tomēr tas nav jāuztver kā sastingusi un nemainīga dogma, jo tas tiks arvien papildināts.

Par kultūras vērtībām tautas tradīciju nozarē tika atzītas latvju dainas, dziesmu teikšana vilcēju daudzbalsībā, kokles un koklēšana, tautas tērps, Lielvārdes josta, Dziesmu svētki, rudzu maize, Latgales podniecība, Jāņu, kapu kopšanas tradīcija, maija dziedājumi pie krusta un mirušo ofīcijs Latgalē un Augšzemē, suitu kultūrtelpa, kā arī lībiešu tradicionālā kultūra.

Par kultūras vērtībām vizuālās mākslas nozarē tika atzīts Liepājas Sv. Annas baznīcas altāra retabls (N. Sefrenss), darbs “Pēc dievkalpojuma” (J. Rozentāls), darbi “Pavasara ūdeņi”, “Ziema” un “Pavasarī” (V. Purvītis), darbs “Peldētāji zēni” (J. Valters), ilustrācijas Jāņa Jaunsudrabiņa “Baltajai grāmatai” (J. Jaunsudrabiņš), darbs “Bēgļi” (J. Kazaks), strēlnieku sērijas darbi (J. Grosvalds), darbs “Sēdošā māmiņa” (T. Zaļkalns), Brāļu kapu ansamblis un Brīvības piemineklis (K. Zāle), darbnīcas “Baltars” porcelāns, darbs “Cilvēks, kas ieiet istabā” (N. Strunke), darbs “Pie akas” (Ģ. Eliass), sērija “Sarkanie smiekli” (K. Padegs), darbs “Mākslinieks un modelis” (B. Bērziņš), kā arī cikls “Rīgas proletāriešu rajoni 19. gs. beigas, 20. gs. sākums” (E. Spuris).

Par kultūras vērtībām skatuves mākslas nozarē tika atzīts E. Smiļģa Dailes teātris, A. Jaunušana Nacionālais teātris, Ā. Šapiro Jaunatnes teātris, A. Hermaņa Jaunais Rīgas teātris, Raiņa “Uguns un nakts” uzvedums (A. Mierlauks), A. Čaka “Spēlē, spēlmani” uzvedums (P. Pētersons), H. Ibsena “Brands” uzvedums (A. Liniņš), O. Kroders un viņa domu biedru teātris, P. Pētersons un viņa dzejas teātris, M. Ķimele un viņas psihoanalītiskais teātris, aktrise Antra Liedskalniņa, aktieris Uldis Pūcītis, R. Ligera “Rīgas pantomīma”, H. Tangijevas – Birznieces ieguldījums Latvijas baleta mākslā, kā arī A. Lembergs un Latvijas balets.

Par kultūras vērtībām mūzikas nozarē tika atzīts E. Dārziņa “Melanholiskais valsis”, L. Garūtas “Dievs, tava zeme deg”, J. Ivanova simfonijas, J. Andreja “Pūt, vējiņi”, A. Kalniņa solo dziesmas, I. Kalniņa “Ceturtā simfonija”, J. Mediņa opera “Uguns un nakts”, E. Melngaiļa “Jāņuvakars”, J. G. Mītelis, R. Pauls un viņa dziesmas, P. Vaska “Musica Dolorosa”, kā arī J. Vītola “Gaismas pils”.

Par kultūras vērtībām literatūras nozarē tika atzītas E. Ādamsona “Smalkās kaites”, V. Belševicas “Gadu gredzeni”, “Dzeltu laiks” un triloģija “Bille”, U. Bērziņa dzeja, R. Blaumaņa noveles, A. Čaka “Mana paradīze” un “Mūžības skartie”, R. Ezeras “Zemdegas”, J. Jaunsudrabiņa “Baltā grāmata” un “Aija”, brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laiki”, K. Mīlenbaha “Latviešu valodas vārdnīca”, J. Poruka “Pērļu zvejnieks”, Raiņa “Gals un sākums” un “Uguns un nakts”, K. Skalbes “Ziemas pasakas”, O. Vācieša “Si minors”, kā arī I. Ziedoņa “Es ieeju sevī”, “Taureņu uzbrukums” un “Epifānijas”.

Par kultūras vērtībām arhitektūras un dizaina nozarē tika atzīta latviešu viensēta un tās elementi, Vecrīgas siluets, Rundāles pils, Kristofs Hāberlands, Reinholds Šmēlings, A. Ķēniņa ģimnāzija Rīgā, koka ēku kolekcija Rīgā, Dzintaru koncertzāle, Salaspils memoriāls, Dailes teātris, Andris Kronbergs, Gunars Birkerts, etnogrāfiskais sēdeklis – stulpiņš, Rīgas pils sūtņu akreditācijas zāles interjers, fotoaparāts “Minox”, mopēds “Rīga 12”, Latvijas plakāti, kā arī Latvijas nauda.

Par kultūras vērtībām kino nozarē tika atzīts “Lāčplēsis”, “Baltie zvani”, “Purva bridējs”, “Elpojiet dziļi...”, “Nāves ēnā”, “Ceplis”, “Ābols upē”, “Vecāks par desmit minūtēm”, “Vanadziņš”, “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, “Vai viegli būt jaunam?”, kā arī “Šķērsiela”.

Pats lieliskākais, ka lielākā daļa no šīm kultūras vērtībām ir pieejama vēl līdz šai dienai, turklāt, bez maksas. Nav nepieciešami atrie krediti, lai apmeklētu, piemēram, Latvijas Nacionālo mākslas muze25ju un aplūkotu latviešu mākslas “pērles”. Arī latviešu arhitektūras šedevru apskatīšana neko nemaksā. Tāpat par brīvu var klausīties mūziku un skatīties kinofilmas interneta vidē, tostarp arī lielu daļu no minētajiem darbiem.

Close