Materiālais kultūras mantojums

Materiālais kultūras mantojums

Materiālais kultūras mantojums

Kultūras mantojums ir cilvēka garīgās darbības liecības nemateriālā vai materiālā formā. Kultūras mantojums ietver sevī mākslinieku, arhitektu, mūziķu, rakstnieku, zinātnieku darbus, anonīmu mākslinieku darbus, kā arī dzīves jēgu veidojošu un piešķirošu cilvēces vērtību sistēmu un gara izpausmi.

Kultūras mantojumu iedala divās kategorijās - materiālajā un nemateriālajā kultūras mantojumā.

Kultūras mantojuma vistiešāk uztveramā un apjomīgākā daļa ir materiālais kultūras mantojums. Materiālais kultūras mantojums ietver arhitektūras mantojumu, arheoloģijas mantojumu, monumentālās, sakrālā un lietišķās mākslas mantojumu, industriālo mantojumu un zemūdens mantojumu. Mantojuma liecību vairākuma dēļ atsevišķi tiek izdalīta arī kultūras pieminekļu kategorija, kas ietver arheoloģijas, pilsētbūvniecības, arhitektūras, mākslas pieminekļus un vēsturisko notiku vietas. Kultūras pieminekļu kategorijā tiek ietvertas arī kultūrvēsturiskās ainavas un to atsevišķas teritorijas, pilsētu vēsturiski centri, tostarp arī kapsētas un senkapi, ievērojamu personu darbības vietas, vēsturisko notikumu norises vietas, parki, kā arī ēku grupas un atsevišķas ēku būves, mākslas darbi, tās iekārtas un priekšmeti, kuriem piemīt mākslinieciska, zinātniska, vēsturiska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajai paaudzei ir saskaņā ar Latvijas valsts, tautas un starptautiskajām interesēm.

Vairāki Latvijas materiālā kultūras mantojuma objekti ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojumu sarakstā – Rīgas vēsturiskais centrs, Skrūves ģeodēziskais loks, kā arī Grobiņas arheoloģiskais ansamblis. UNESCO Pasaules mantojuma programmas mērķis ir informācijas apkopošana un to vietu aizsargāšana, kurām ir kultūras vai dabas vērtība kopējā pasaules cilvēces mantojumā. Rīgas vēsturiskais centrs UNESCO Pasaules mantojumu sarakstā ir iekļauts pēc kritērijiem i un ii, kas ir cilvēka radošā gara meistardarbs, kā arī demonstrē nozīmīgu cilvēces vērtību. Skrūves ģeodēziskais loks ir triangulācijas uzmērīšanas ķēde, kas vērsta ziemeļu – dienvidu virzienā un kalpo par Zemes izmēru un formas noteicēju. Grobiņa pilsēta Kurzemes rietumos, kas, Rimberta hronikā minēta kā Zēburga, ir senākā precīzi pieminētā apdzīvotā vieta Latvijas teritorijā.

LR Kultūras ministrija sadarbībā ar dažādiem Latvijas kultūras jomu profesionāļiem ir izveidojusi Latvijas kultūras kanonu, kurā iekļautas Latvijas tautas nemateriālā un materiālā kultūras mantojuma vērtības.

Close