Nacionālie svētki

Nacionālie svētki

Nacionālie svētki

Latvijā svin daudz un dažādus nacionālos svētkus. Jebkurā gadalaikā Latvijā ir savi, svinami svētki. Pēc tautas ticējumiem, Latvijā gads tiek sadalīts četrās daļās un katrai no tām ir savi svētki. Svētki ir saistīti ar Saulgriežiem – ziemā tie ir Ziemassvētki, pavasarī – Lieldienas, vasarā – Līgo svētki, rudenī – Apjumības.

Viens no galvenajiem Latvijas nacionālajiem svētkiem ir Līgo svētki, kuri sastāv no divām dienām – Līgo dienas un vakara (23. jūnijs) un Jāņu dienas (24. jūlijs). Abas dienas valstī ir brīvdienas.

Latvijas pilsētas šajās dienās ir kā izmirušas, jo visi, svētkus dodas svinēt pie dabas. Paveicies ir tiem, kuriem radinieki dzīvo laukos, vai piepilsētā ir pašiem sava mājiņa, jo Līgo vakarā ir pieņemts dedzināt ugunskuru un lekt tam pāri. Šajā dienā ir pieņemts pīt ziedu un ozola vainagus, jo visiem šajā dienā vajag būt svētku drānas un ar vainagiem galvās. Mūsdienās ir pieņemts izrotāt ar Jāņu zālēm arī mašīnas, ar kurām dodas uz svētku svinēšanas vietu. Vēl šajā dienā cep maizi, vāra sieru un jau laicīgi, pirms tam, ir izvārīts alus. Šajā naktī dzied tautas dziesmas, vāc ziedus, pin vainagus un laiž tos upē. Pēc tautas ticējumiem, tā ir vienīgā nakts gadā, kad zied papardes, tāpēc, obligāti ir jāiet meklēt papardes ziedu. Kurš to atradīs, laime tam garantēta.

Vēl vieni ļoti skaisti svētki Latvijā ir Ziemassvētki. Tie ir ticīgo svētki. Pirms svētkiem daudz cilvēku ievēro gavēni, svētkos dodas uz baznīcu. Laiks pirms Ziemassvētkiem ir klusuma, pārdomu un piedošanas laiks, tas ir katra cilvēka iekšējās pasaules sakārtošanas laiks. Svētku laikā tiek izrotātas gan mājas, gan pilsētas un ielas. Tradicionāli katrā māja ir izrotāta eglīte. Arī katrā pilsētā ir izrotāta galvenā pilsētas egle. Ielas tiek rotātas ar spožām gaismiņu virtenēm. Šajos svētkos latviešiem ir savs tradicionālais ēdiens – vārīti zirņi ar speķi. Ziemassvētku vakarā tie ir jāēd tāpēc, lai apēstu visas iepriekšējā gada asaras un lai Jaunajā gadā to vairs nebūtu. Latvijā ziemassvētkus svin plašāk nekā Jauno gadu.

Skaisti un krāšņi pavasara svētki ir Lieldienas. Pirms šiem svētkiem dažādu reliģisko ticību cilvēki ievēro gavēni, pirms svētkiem dodas uz baznīcu. Ejot uz baznīcu, ņem līdzi ēdienu, kurš tiek svētīts un pēc tam Lieldienu rītā, kopā ar visu ģimeni, ēsts. Lieldienās vajag krāsot olas, ripināt tās, iet ciemos un no sirds priecāties. Vēl, viena šo svētku tradīcija ir šūpoties šūpolēs un jo augstāk, jo labāk. Tas sagādā daudz patīkamu brīžu, nes laimi un pēc seniem tautas ticējumiem, tas tika uzskatīts par labas ražas ķīlu.

Apjumības svin rudenī. Šie svētki nozīmē, ka visi lauku darbi ir padarīti, raža novākta. Šajā dienā ir pieņemts galdā likt maizi, kura ir cepta no trīs labībām un ir paredzēta tīrumu dievam, auglības nesējam – Jumītim.

 

Close