Vislatvijas Dziesmu svētki

Vislatvijas Dziesmu svētki

Vislatvijas Dziesmu svētki

Vislatvijas Dziesmu un Deju svētki ir Latvijas, zemes, kura dzied un dejo – galvenie svētki. Tas ir Latvijas kultūras lielākais dārgums, kurš ir pieejams ikvienam no mums. Visu Latvijas pilsētu un lauku iedzīvotāji, visi sabiedrības slāņi atbalsta šo grandiozo tradīciju. JUNESKO to ir atzinusi par unikālu tautas tradīciju. Vienu reizi, piecos gados, visi Latvijas skatītāji un visas pasaules skatītāji, visi radio klausītāji var vērot pa televizoru vai klausīties pa radio, tūkstošiem cilvēkus, kuri dzied un dejo.

Vislatvijas dziesmu un Deju svētki.

Pirmie Vislatvijas dziesmu svētki notika 1873. gadā. Pirms tiem Latvijas reģionos bija izskanējuši nelieli reģionālie festivāli. Eiropa pārdzīvoja nacionālā romantisma vilni un latviešu tauta, pateicoties nacionālajam atmodas mirklim, sekoja šim piemēram, kurš rādīja ceļu Latvijas neatkarībai 1918. gadā, saglabājot Latvijas kultūru un pašapziņu okupācijas laikā.

Periodā no 1873. gada līdz 2013. gadam Latvijā ir notikuši 25 Dziesmu svētki. Tradīciju turpināšana un dalībnieku skaits padara šo pasākumu par vērienīgu, visnacionālu. Svētku diena sastāv no vairākiem koncertiem un deju izrādēm, bet vakarā notiek Apvienotā kora koncerts, kurš uz skatuves sapulcē vairāk par 20 000 izpildītājiem. Gatavošanās svētkiem notiek piecus gadus. Šajā laikā dalībnieki pilnveido savas balsis un slīpē uzstāšanās numurus. Dejotāji un orķestra mūzikas izpildītāji ir noslēguma koncerta neatņemama sastāvdaļa.

Šie svētki visu laiku ir latviešu tautas nevardarbīgas pretošanās daļa. Caur simbolisku dziesmu dziedāšanu, latvieši izteica savu kolektīvo skatu punktu. Piemēram, 1873. gadā vairākas reizes tika izpildīta nākošā Latvijas himna, neskatoties uz to, ka tajā brīdī pie varas bija cars un viņa režīms. Rezultātā, dziesma kļuva par Latvijas Republikas nacionālo himnu. Dziesmu svētki veicināja tautas atmošanos 1980. gados. Padomju vara nevarēja aizliegt milzīgajam korim dziedāt neatļautās dziesmas. Dziesmu revolūcija, 1988. – 1990. gadā saņēma tādu nosaukumu tāpēc, ka šajā laikā vērienīgu protesta akciju laikā cilvēki dziedāja politiski svarīgas dziesmas.

Nākošie Dziesmu un Deju svētki notiks 2018. gadā. Vēl, Latvijā ik pēc pieciem gadiem notiek tikpat vērienīgi Jauniešu Dziesmu svētki, kuri pulcē jaunos vokālistus un dejotājus, kuri mācās Latvijas skolās. Aptuveni 30 000 jauno dziedātāju un dejotāju uzstājas uz skatuves profesionālajā līmenī. Dzīvespriecīgā enerģija, kuru izstaro bērni dziesmu un deju laikā, silda mūsu sirdis un dvēseles.

Latvieši ir īpaša tauta, mēs dziedam vienmēr un visur, skaļāk vai klusāk. Tāda ir mūsu dvēseles nepieciešamība, tāda ir mūsu būtība. Saskanīga daudzu tūkstošu cilvēku dziedāšana koncerta laikā tiek panākta ar katra dziedātāja, katra kora pacietīgu darbu. Varenā tradīcija un cītīgais darbs joprojām dara Latviju par zemi, kura dzied.

Koru dziedāšana ir neatņemama latviešu identitātes daļa jau kopš nacionālās pamošanās laikiem 19. gadsimtā. Šis kolektīvais dziedāšanas veids mums ir tikpat svarīgs kā opera, romances, šansons vai simfonijas, citu tautību izpildītājiem. Koru mūzikai sevi velta izcili komponisti, diriģenti. Koru dziedāšana ir Latvijas profesionālās mūzikas galvenais žanrs.

Mūsdienu Latvijā koris joprojām ir kultūras un identitātes balsts. Gandrīz katrā Latvijas skolā ir koris un gandrīz jebkurš kora dziedātājs cenšas kļūt par profesionālu dziedātāju. Koru diriģenti ir slaveni un cienījami cilvēki. Latviešu kori ir gatavi sadarboties ar visas pasaules kora dziedātājiem.

Close